Pirms nedēļas:

Es: Čau, kur esi?
Pārdevējs: Kur tu?
E: Netālu no mājām.
P.: Labi, nāc līdz manīm?
E: Tur pat kur parasti vai tur kur iepriekšējo reizi?
P: Turpat, kur iepriekš.
E: Labi, zvanīšu , tad uz stundu, kā parasti.

Esmu tur, zvanu savas 20 minūtes, neceļ, tad pēc sazvanīšanās, saka, lai 10 minūtes gaidu. Atnāk, notiek parastais roku saspiešanas rituāls, un pa ne pat pāris vārdu apmaiņa, un mūsu ceļi šķiras.

Laiks: no 20 minūtēm, līdz pat vairākām stundām, vai pat retos gadījumos var palikt bez kārotās preces. Kvalitāte, ne tā labākā, cena neadekvāta.

Šodien.

Es: Hello, can I have a gram, of that Amnesia Haze, please
Pādevējs: Sure, here you go.
Es: Thank you, and have a nice day.

Maksā par kvalitāti, konkurētspējīgas cenas, oficiāli bez stresa.

Tā, cerams, nākotnē daudz kur būs. Neredzu iemeslu kādēl nē.

Nesen atpūšoties noteiktā sabiedrībā, pīpējot marihuānu, klausoties mūziku, sākās neizbēgamā diskusija par dažādām narkotiskām vielām. Kad sarunas aizskāra MDMA lietošanu, viens indivīds lepni noteica, ka lietojot tikai dabīgās narkotikas. Pamatojot to, ka dabīgas vielas ir mazāk kaitīgas. Kā tad īsti ir?

Sāksim ar to, kas vispār ir dabīgs? Pēc definīcijas dabīgs ir kaut kas, kas nav cilvēces radīts vai izraisīts.

Dabīgās narkotikas cilvēki ir lietojuši jau gadsimtiem, tādēļ ir daudz un dažādi ieraksti vēsturē par to iedarbību, drošības pakāpi un sekām, kas padara eksperimentēšanu ar šīm vielām daudz drošāku. Turpretī mūsdienu pētniecības ķimikāliju (research chemicals) lietošana nav tik droša un blakus efekti vēl nav tik ļoti apzināti, gan kā uz indivīdu, gan kā uz cilvēci vispārīgi. Piemēram alkohola lietošana nav ne uz pusi tik droša kā marihuānas vai psilocibīna lietošana, bet gadsimtiem ilga tā lietošana to ir padarījusi mazāk bīstamu.

Vai mūsdienās ir daudz dabīgu narkotiku? Dabīga marihuāna nozīmētu, ka to mēs pīpētu tikko lasītu no lauka, kur viņa aug savā vaļā. Tā gan tas nenotiek, cilvēki šajā procesā ir iesaistījušies tik ļoti, ka mūsdienu marihuānas produktu, diez vai, pēc definīcijas vairs var saukt par dabīgu. Tas pats ar psilocibīnu saturošām sēnēm, reti kurš viņas vēl lieto dabīgi atrastas brīvā vidē. Mūsdienās alkohols un tabaka arī iekļūst iepriekš minētajā kategorijā. Visos narkotiku radīšanas procesos vairāk vai mazāk ir iesaistīts tas nedabīgais cilvēks.

Manuprāt, mums, cilvēkiem liekas dabiski izvēlēties augus vai sēnes, nevis sintētiski radītus materiālus, jo mēs paši, cilvēki, esam organiski. Un tas nav raksturīgi tikai narkotikām. https://en.wikipedia.org/wiki/Naturalistic_fallacy

Cilvēki izvēlas lietot tikai dabiskas vielas savas filozofijas vadīti, un, tas ka viņas ir grūtāk viltot (kā psilocibīnu saturošās sēnes un marihuānu), tādējādi esot pārliecināti ko tieši viņi ir nopirkuši. Bet tam nav nekād loģiska izskaidrojuma saistībā ar to, kas ir kaitīgāks un bīstamāks. Ir pierādīts, ka ne visas sintētiski radītas lietas ir kaitīgākas par dabīgām un otrādi. Zemestrīces ir dabas radītas, bet segas – cilvēku.

Tātad nav iespējams atbildēt kas ir kaitīgākas, pamatojoties uz to vai tās narkotikas ir dabīgas vai sintētiskas. Lūdzu, pirms narkotiku lietošanas veiciet pētījumus, ko un kā viņas ieteikmē Jūs, kādas ir viņu īpašības, jo vairāk informācijas, jo labāk. Tiešām

Un vēl ir arī cilvēki, kas vielas ar ko apreibināties izvēlas tikai pēc valdības noteiktajiem likumiem.

Ilgāku laiku esmu vēlējies rakstīt kaut ko internetā, bet nekad tā arī nesaņēmos un nebija jau īsti tēma par ko rakstīt. Runā, ka jāraksta par to, kas patīk un tēmām par ko ir interese.

Pēdējos gados, esmu pievērsies sava veida atpūtai – narkotikām. Ne tikai to lietošana, bet arī vēsture, kaitīguma samazināšana un kas tik tur vēl nē. Un ņemot vērā to, ka Latvijā cilvēki dzīvo galvu iebāzuši maisā saistībā ar šo tēmu, mēģināšu pielikt savu artavu viņu apziņas atbrīvošanai

Es neapbrobežošos šo pierakstu veidošanā tikai ar narkotiskām tēmām, arī daudz lasu, ceļoju un visādi citādi domāju. Būs raksti arī pa citām tēmām, protams, mani pieraksti, tak. Nesolu regulārus rakstus, bet centīšos pēc iespējas vairāk uzmanības veltīt šim projektam.

Rakstīšu gan es anonīmi, jo zināmai sabiedrības daļai šī tēma varētu likties ļoti nepieņemama, un negribas saistīt savu reālo identitāti ar to.

Veiksmi man, un seko twitterī!